Šobrīd Latvijā valda krasa viedokļu dalīšanās par to, vai Latvijas ekonomika var turpināt augt rekordlielos tempos un vai nekustamais īpašums kā ekonomikas nozare turpinās apsteigt visus citu valstu īpašumu tirgus.
No vienas puses, Latvijas valdība uzskata, ka dara visu pareizi, lai nodrošinātu algu celšanos un dzīves līmeņa uzlabošanos, lai Latvija konkurētu ar Rietumeiropas Savienības kolēģiem, un, no otras puses, jums ir ekonomisti brīdinājums, ka valdības skatiens nav uz labo pusi. bumbu un rezultātā ekonomika bīstami pārkarst.
Pozitīvi ir vairāki faktori, kas liecina, ka nekustamā īpašuma cenas turpinās pieaugt. Pirmkārt, 2006. gada 3. ceturksnī Latvijas Statistikas pārvalde fiksēja IKP pieaugumu par 11,9% un tajā pašā ceturksnī starptautiskie īpašumu eksperti Knight Frank atgrieza skaitļus, kas liecina, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus bija visveiksmīgākais pasaulē procentuālā pieauguma ziņā, jo tas paplašinās. par neticami 39,2%.
IKP pieaugumu veicina algu kāpums, savukārt nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi veicina fakts, ka vietējie pircēji savu pieaugošo pārticību izmanto “labai izmantošanai” un pērk īpašumu. Lai palīdzētu un atbalstītu īpašumus izsalkušos vietējos iedzīvotājus, Latvijā ir nesen attīstījies izsmalcināts hipotekāro kredītu tirgus, kas arvien vairāk patērētāju ļauj atļauties iegādāties savu mājokli.
Turpmāk valdības apņemšanās ir pilnībā vērsta uz algu un dzīves līmeņa paaugstināšanu, kā minēts iepriekš, un tādēļ ir ieviesti nodokļu atvieglojumi, lai cilvēki investētu Latvijā, tām ir 4 brīvās tirdzniecības zonas visā valstī, kas piedāvā starptautiskajiem uzņēmumiem daudzus nodokļu atvieglojumus un viņi plaši popularizē valsts topošo finanšu sektoru.
Nekustamo īpašumu investoram, ņemot vērā iepriekš minētos faktus, šķiet liels potenciāls vai nu kapitāla vērtības pieaugumam no īpašumu apgriešanas vai nekustamā īpašuma atjaunošanas, īpaši Latvijas pilsētās Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Rēzeknē, kur ir brīvās tirdzniecības zonas un augsts nodarbinātības līmenis. ir, un no pirkt, lai izlaistu tirgu arī šajās pilsētās un ap tām. Taču ir arī citi faktori, kas investoram ir jāņem vērā, veicot pienācīgu rūpību par šīs interesantās, strauji augošās Eiropas valsts īpašuma investīciju potenciālu.
Pasaules ekonomikas lejupslīde, kas pēdējā laikā izraisīja negatīvu nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi gan Vācijā, gan Ungārijā, iespējams, nav tik tālu no Latvijas krastiem un robežām. Ekonomistus arvien vairāk satrauc tas, ka Latvijas valdības šķietami vienprātīgā koncentrēšanās uz algu un dzīves līmeņa paaugstināšanu novērš viņu uzmanību no obligātās prasības radīt vidi noturīgām ārvalstu tiešajām investīcijām. Forsējot algas, inflācija kāpj spirālē un Latvija zaudē konkurētspēju pār Rietumeiropas valstīm, piemēram, pieejamā darbaspēka ziņā. Bažas par inflāciju arī ir likušas Latvijai vēl vairāk paslīdēt atpakaļ uz leju, lai tai neļautu ieviest eiro kā valūtu, un tas ir piesaistījis negatīvu uzmanību, jo tās topošais finanšu sektors ir apsūdzēts “nelikumīgas darbības veicināšanā”.
2006.gadā algu pieaugums Latvijā sāka apsteigt produktivitāti, un šī atšķirīgā tendence patiesībā ir ilgtermiņa negatīvs faktors ilgtspējīgai izaugsmei, taču Latvijas valdība šķietami nevēlas ar to samierināties, nedz arī samierināties ar to, ka straujā inflācijas kāpums varētu kaitēt tirgum un izraisīt tā pārkaršanu. ..tā vietā šķiet, ka viņi par katru cenu dzenas pēc IKP pieauguma.
